Bīstamo kravu pārvadājumi ar autotransportu ADR
Eiropas Nolīgums par starptautiskiem bīstamu kravu autopārvadājumiem (ADR) ir sagatavots Ženēvā 1957. gada 30. septembrī Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas aizbildnībā un stājies spēkā 1968. gada 29. janvārī. Saskaņā ar 1975. gada 21. augusta Protokolu Ņujorkā izdarītie nolīguma 14. panta 3. punkta grozījumi stājušies spēkā 1985. gada 19. aprīlī.
Saskaņā ar nolīguma 2. pantu bīstamās kravas, kuru pārvadāšana ir aizliegta saskaņā ar A pielikumu, nevar tikt atļautas starptautiskajiem pārvadājumiem, turpretim citu bīstamo kravu starptautiskos pārvadājumus ir atļauts veikt, ievērojot
– A pielikumā izklāstītos nosacījumus attiecībā uz konkrētajām kravām, jo īpaši attiecībā uz to iepakošanu un apzīmēšanu, un
– B pielikumā izklāstītos nosacījumus jo īpaši attiecībā uz attiecīgo kravu pārvadājošā transportlīdzekļa konstrukciju, aprīkojumu un izmantošanu.
Saskaņā ar 4. pantu katra Līgumslēdzēja Puse tomēr patur tiesības reglamentēt vai aizliegt bīstamo kravu ievešanu tās teritorijā ar drošību nesaistītu iemeslu dēļ. Līgumslēdzējas Puses patur arī tiesības, slēdzot divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus, vienoties par to, ka atsevišķas bīstamās kravas, kuru pārvadāšana ir aizliegta saskaņā ar A pielikumu, var pārvadāt minēto valstu teritorijās, ievērojot konkrētus nosacījumus, kā arī par to, ka bīstamās kravas, kuru starptautiskie pārvadājumi ir atļauti saskaņā ar A pielikumu, var pārvadāt minēto valstu teritorijā ar nosacījumiem, kas nav tik stingri kā A un B pielikumā izklāstītie.
Ik pēc 2 gadiem tiek izdota jauna ADR redakcija.